Piekto reizi desmit gadu laikā bijušajā Dienvidslāvijā draud izcelties karš. Tāpat kā karos Slovēnijā, Horvātijā, Bosnijā un Kosovā, Slobodana Miloševiča Serbija atkal ir vardarbības centrā. Šoreiz konfliktā ir iesaistīta mazā Melnkalne, kas kopā ar Serbiju ir viss, kas palicis no Dienvidslāvijas.
Ja pagātne ir prologs, Melnkalnes centieni atbrīvoties no Serbijas graujošā apskāviena radīs brutālu atbildi, un ASV un NATO iejauksies tikai pēc tam, kad konflikts būs kļuvis vardarbīgs. Bet, ja Vašingtona un tās sabiedrotie rīkosies ātri, lai skaidri norādītu, ka ir pilnībā apņēmušies sakaut jebkuru agresiju, kas nāk no Belgradas, viņi, iespējams, spēs apturēt lēno ieslīgšanu karā.
Gadiem ilgi, Dienvidslāvijai sadaloties deviņdesmito gadu sākumā, stingrais Melnkalnes režīms Podgoricā stāvēja plecu pie pleca ar Miloševiču. Tas mainījās pirms dažiem gadiem, kad Melnkalnes vēlēšanās pie varas nāca jaunākā paaudze, kas ar nieka zīmi uzvarēja Belgradas atbalstīto režīmu.
Kopš tā laika prezidenta Milo Džukanoviča vadītā enerģiskā valdība ir centusies attālināt Melnkalni no Serbijas, tuvojoties ASV un Eiropai. Melnkalne atteicās nosodīt NATO rīcību Kosovas karā un tā vietā atvēra savas robežas gan albāņu bēgļiem, kas plūst pāri robežai, gan serbu opozīcijai, kas izbēga no Miloševiča dusmām.
Par savu nostāju Melnkalne kara laikā tika izglābta no NATO bombardēšanas, un tai tika de facto NATO drošības garantija uz visu konflikta laiku.
Pēc Miloševiča sakāves NATO rokās, attiecības starp abām Dienvidslāvijas republikām strauji pasliktinājās. Līdz pagājušā gada augustam Džukanovičs pieprasīja fundamentālas izmaiņas abu attiecībās, uzstājot, ka katrai republikai ir sava armija, ārpolitika un konvertējama valūta. Ja tas neizdosies, Melnkalne rīkotu referendumu par neatkarību.
Pagājušajā gadā Džukanovičs ir sekojis Rietumu ieteikumiem un aizturējis turpmākus soļus uz pārtraukumu ar Belgradu. Savukārt Vašingtona un Eiropas Savienība ir atbalstījušas Melnkalnes valdību politiski un ar ievērojamu finansiālu palīdzību.
Taču uz šo rūpīgo līdzsvarošanas darbību tiek pakļauts arvien lielāks Belgradas spiediens, jo Melnkalne lēnām izslīd no tās tvēriena. Martā Serbija ieviesa Melnkalnei pilnīgu tirdzniecības un ekonomisko blokādi, liedzot jebkādu preču pārvietošanu pāri vēl nesen nekontrolētai robežai. Miloševičs ir arī pastiprinājis Dienvidslāvijas militāro klātbūtni un nosūtījis uz apgabalu paramilitāro slepkavu bataljonu.
Un vistiešākajā izaicinājumā Melnkalnei Belgrada pagājušajā mēnesī mainīja Dienvidslāvijas konstitūciju, faktiski atņemot mazajai republikai jebkādu ietekmi federācijā. Ar sašķelto opozīciju Serbijā un Melnkalnes lēmumu nepiedalīties Dienvidslāvijas vēlēšanās, kas tagad paredzētas 24. septembrī, Miloševiča konstitucionālajai inženierijai, visticamāk, izdosies nostiprināt viņa pozīcijas pie varas.
Tajā brīdī Belgrada var vērsties pret Džukanoviču, kā ieganstu izmantojot viņa nespēju pieņemt jauno konstitūciju. Miloševičs var arī uzskatīt, ka Vašingtona, kura ir apjucis no prezidenta vēlēšanu kampaņas, nevēlēsies vai nespēs piedāvāt Melnkalnei militāro atbalstu.
Klintones administrācija un tās NATO partneri ir pauduši bažas par notikumu attīstību Melnkalnē un brīdinājuši Belgradu neizmantot vardarbību. Taču viņi nav snieguši Melnkalnei drošības garantijas, ko tā vēlas, jo baidās, ka tas varētu izraisīt Melnkalnes lēmumu pasludināt neatkarību. Tā vietā ASV un NATO amatpersonas ir brīdinājušas par nopietnām sekām, vienlaikus atsakoties sniegt sīkāku informāciju par iespējamo ārkārtas situāciju plānošanu.
Bet ir jādara vairāk. Amerikas Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem ir publiski jāapņemas aizstāvēt Melnkalni un Džukanoviča valdību pret jebkādiem spēcīgiem mēģinājumiem to graut no iekšpuses vai ārpuses. Vašingtonai un tās sabiedrotajiem ir skaidri jānorāda, ka šī apņemšanās ietver visa nepieciešamā spēka izmantošanu un ka viņi var turpināt kriminālvajāšanu par karu, līdz Miloševičs tiks atcelts no varas.
Miloševičs varētu mēģināt aizvadīt savu pēdējo tribīņu Melnkalnē. Viņam nedrīkst izdoties. Taču tikai tūlītēja un nepārprotama apņemšanās nodrošināt Melnkalnes drošību var nodrošināt, ka viņš to nedarīs.