Dažās Somālijas daļās atkal ir oficiāli pasludināts bads, un ir sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos situācija pasliktināsies. Elizabete Ferisa aplūko grūto uzdevumu cīnīties ar badu pasaules vissmagākajā neveiksmīgajā valstī un apgalvo, ka Somālija var piedāvāt satriecošu piemēru tam, kas var notikt, kad sausums un konflikts sakrīt.
Neits Hultmans apspriež Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) galveno jauno ziņojumu un to, ko mēs varam darīt šodien, lai pārvaldītu ar klimatu saistītos riskus.
Jaunā globālā darba kārtība un ilgtspējīga infrastruktūra 2015. gads bija pavērsiena gads, kurā pasaule izvirzīja skaidrus un vērienīgus mērķus, izmantojot Trešo starptautisko konferenci par finansējumu attīstībai…
Tamāra Vaita apkopo secinājumus no Pasaules Bankas Āfrikas pulsa ziņojuma oktobra izdevuma.
Otrajā sūtījumā no Parīzes klimata sarunām Timmons Roberts apgalvo, ka vēl ir daudz darāmā, lai panāktu vēsturisku vienošanos.
Tods Stērns apspriež savu lomu sarunās par Parīzes klimata nolīgumu un prezidenta Trampa nodoma izstāties no līguma sekas.
Bez paaugstinātām ambīcijām Amar Bhattacharya apgalvo, ka Parīzes nolīgumu nevar īstenot. Bhattacharya izceļ trīs galvenās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras pasaules sabiedrība, lai sasniegtu klimata mērķus.
Klimata pārmaiņu ietekmes pastiprināšanās un to nevienmērīgā būtība padara pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu par augstu prioritāti valstīm visā pasaulē. Sausuma izraisītās katastrofas,…
Kemals Derviss pārdomā klimata stāstījuma attīstību un to, ko tas nozīmē globālai rīcībai klimata pārmaiņu jomā.
Šodien oficiāli stājas spēkā Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām. Neits Hultmans par to, ko tas nozīmē un ko sagaidīt klimata pārmaiņu jomā.
Elisona Kirša un Timmons Roberts sniedz ieteikumus, kā pakāpeniski atteikties no neefektīvām fosilā kurināmā subsīdijām, ko G20 ir piekrituši darīt.
Kongresā turpinās debates par to, vai atļaut vai nebalsot par gadu desmitiem vecā jēlnaftas eksporta aizlieguma atcelšanu. Pārskatot sava pagājušā gada septembra ziņojuma secinājumus, Čārlzs K. Ebingers un Hetere L. Grīnlija kritizē jaunākos rakstus, kas vērsti pret aizlieguma atcelšanu, un atkārtoti pārbauda, kāpēc tā ir labākā rīcība ASV ekonomikas un nacionālās drošības interesēm.
Pirms šonedēļ (no 12. līdz 14. septembrim) Sanfrancisko notiekošā Globālās klimata rīcības samita Brūkingsas eksperti izsver vietējo, valsts un starptautisko kontekstu, kā arī galvenos uz spēles liktos jautājumus.
Weifeng Liu, Warwick McKibbin, Adele Morris un Peter J. Wilcoxen atklāj, ka, lai gan dalībai Parīzes klimata nolīgumā ir lielas izmaksas, tas rada tīrus ieguvumus atsevišķām valstīm.
Kaushik Basu aplūko, kā individuālās klimata ambīcijas pārvērst darbībā.
Tā kā Baltais nams 2016. gada 22. martā atzīmē Pasaules ūdens dienu, Ņūša Adžami un Bārtons Tompsons jaunākais skaidro izaicinājumus, ar kuriem saskaras Amerikas ūdens nozare, un to, kāpēc politikas veidotājiem ir jāraugās tālāk par tradicionālajām pieejām, lai ieguldītu inovatīvos risinājumos.
Krievijai noteikti ir svarīgas intereses Arktikas reģionā un vēl augstākas ambīcijas, taču tās Arktikas programmai ir maz sakara ar klimata pārmaiņām. Tā vietā to vislabāk var raksturot ar vecmodīgiem un bieži vien visai nelietderīgiem ģeopolitikas terminiem.
Āfrika ir cīnījusies, lai daļu no saviem ierobežotajiem resursiem piešķirtu gatavībai katastrofām, taču Āfrikas riska kapacitāte strādā, lai to mainītu.
Sjūzenas E. Raisas grāmatu apskats, The Washington Post (11.1.2007.)
Ir nepieciešama valdības iejaukšanās, lai apturētu kaitīgo ietekmi uz nozarēm un indivīdiem, piemēram, ūdens piesārņojumu vai ceļu sastrēgumus, skaidro Vinods Tomass.