Ceturtā rūpnieciskā revolūcija, ko raksturo pilnīga digitalizācija, ir novedusi pie nepieredzēti pieaugoša savienojamības un datu plūsmas. Līdz 2017. gadam Āzijā bija vislielākais…
Brookings Africa Growth Initiative skaidro, kā pētniecība par politikas labāku finansēšanu attīstībai, makroekonomiskajai stabilitātei, tirdzniecībai un citām jomām ietekmē cilvēku un sociālo attīstību uz vietas.
Metjū Kolins pēta faktorus, kas kavē jaunattīstības valstu spēju ierobežot ārzonu nodokļu oāzēs glabāto bagātību.
Subsahāras Āfrikā kredītu apjoms nepieaug pietiekami strauji, lai izveidotu infrastruktūru un radītu darbavietas, kas vajadzīgas, lai atbalstītu jaunos, strauji augošos iedzīvotājus.
Āfrikas kontinentālā brīvās tirdzniecības zona (AfCTA) līdz 2022. gadam varētu dubultot Āfrikas iekšējo tirdzniecību, tiklīdz tiks atceltas tarifu un beztarifu barjeras. H.E. Alberts Mučangas apskata līdzšinējo progresu un atlikušās problēmas.
Mariama Sow salīdzina neformālās nodarbinātības tendences Āfrikas pilsētās ar pilsētām ārpus Āfrikas pasaules dienvidos.
Šis pētījums pēta globālās ietekmes obligāciju tirgus lielumu un darbības jomu.
Pēdējo dienu laikā visā Marokā izcēlušies protesti pēc zivju pārdevēja Mouhcine Fikri nāves. Incidents atgādina notikumus, kas izraisīja Arābu pavasari, taču būtiski atšķiras. Lai gan šie protesti ir jāuztver nopietni, maz ticams, ka tie saasināsies.
Šķiet, ka Kenijā digitalizācija rada jaunas darba vietas, rada pieprasījumu pēc jaunām prasmēm, atvieglo darba vietu un prasmju saskaņošanu un kopumā paaugstina esošā darbaspēka produktivitāti.
Lorenss Čandijs dalās provizoriskā analīzē, lai noteiktu, kurām valstīm ir vislielākais risks tikt atpalicībai, un to kopīgās iezīmes.
Tas, kas darbojas meiteņu izglītībā, ir pārliecinošs darbs gan norūpētiem pasaules pilsoņiem, gan ikvienam akadēmiskajam, ekspertam, nevalstiskās organizācijas (NVO) personālam, politikas veidotājam vai žurnālistam, kas vēlas izpētīt pierādījumus un politiku par meiteņu izglītību.
Vairāk nekā divas trešdaļas pasaules tirdzniecības mūsdienās notiek vērtību ķēdēs, kas ražošanas laikā šķērso vismaz vienu robežu un bieži vien daudzas robežas.
Lielākajā daļā jaunattīstības valstu fiskālā politika ir paplašinājusies labvēlīgajos laikos un stingrāka sliktos laikos, pastiprinot ražošanas apjoma svārstības. Daudzas vietas Latīņamerikā un Karību jūras reģionā sāk novērsties no šīs prakses un tā vietā pieņem strukturālu fiskālo līdzsvaru.
Ceturtā industriālā revolūcija ir ievadījusi jaunu ekonomikas traucējumu ēru ar nenoteiktām sociālekonomiskajām sekām Āfrikai.
Mariama Sow izceļ skaitļus no Pasaules Bankas Āfrikas pulsa ziņojuma, kas ilustrē parāda pieaugumu attiecībā pret IKP, valsts parāda virzītājspēkus kontinentā un parādu atvieglojumu samazināšanos.
Ivailo Izvorskis ierindo ar resursiem bagātās Subsahāras Āfrikas valstis pēc to kopējā dabas resursu nodrošinājuma un dalās ar septiņiem pārsteidzošiem atklājumiem.
Nepilnas paaudzes laikā Rumānija ir kļuvusi labāka nekā jebkad agrāk, taču valsts lauku apvidi joprojām ir gadu desmitiem atpalikuši no pilsētām un pārējās Eiropas.
Reālās algas lielākajā daļā Āfrikas valstu 2017. gadā mēreni palielinājās, taču joprojām ir zemas salīdzinājumā ar citiem reģioniem.
Maikls Famoroti izskaidro diasporas obligāciju funkciju un konsultē, kā šāda veida finansējumu var izmantot, lai veicinātu Āfrikas attīstību.
Efektīva un iedarbīga ūdens apsaimniekošana ir liela problēma ne tikai ekonomikas izaugsmei un attīstībai Nīlas upes baseinā, bet arī mierīgai līdzāspastāvēšanai miljoniem lauksaimniecības dzīvnieku…