Pirms 2018. gada Pasaules kausa izcīņas Karims Foda un Mariama Sova apspriež, kā futbols ir palīdzējis veicināt vienotību un sociālo progresu dažās Āfrikas valstīs.
Kā daļu no Washington Post ikgadējās filmas 'Desmit lietas, ko mētāt' Šadi Hamids apgalvo, ka ir pienācis laiks atteikties no termina 'mērenie musulmaņi'. Hamids raksta, ka musulmaņu apzīmēšana kā “mērena”, ir izmantota, lai attaisnotu sliktus ārpolitikas lēmumus, un tas liecina par pārpratumu par tām sabiedrībām, kuras mēs strādājam, lai mainītu.
Visaptverošā jaunā pētījumā, ko es veicu Eiropas Parlamentam ar nosaukumu Stabila Ēģipte stabilam reģionam: sociālekonomiskie izaicinājumi un perspektīvas, es aplūkoju dažus no galvenajiem sociālekonomiskajiem, politiskajiem, drošības un vides virzītājspēkiem, kas izraisa nestabilitāti Ēģiptē. nākamās piecas desmitgades.
Ēģiptes iedzīvotāji parasti neievēro vardarbību, kas regulāri notiek Sinajā, raksta doktors HA Heljers. Valsts un plašsaziņas līdzekļi šajā reģionā ir vājākie, tāpēc Ēģiptes pretterorisma centieniem Sinajā būs nepieciešama lielāka caurskatāmība, lai novērstu haosa izplatīšanos uz citiem ēģiptiešiem.
Ēģiptes sarunu šova vadītājs Basems Jussefs nesen pret viņu tika iesniegta sūdzība par prezidenta Mohameda Mursi 'apvainošanu' savā programmā. H.A. Heljērs raksta, ka reakcija uz izrādi izceļ divus pēcrevolūcijas Ēģiptes galvenos jautājumus: vārda brīvību un Ēģiptes sabiedrības reakciju uz reliģijas ļaunprātīgu izmantošanu sektantiska, politiska labuma gūšanai.
Islāma valsts izpildītais ēģiptiešu nāvessods Lībijā sniedza apokaliptisku vēstījumu visiem kristiešiem. Vils Makkants skaidro, kāpēc Savienotajām Valstīm vajadzētu pievērst lielāku uzmanību ISIS beigu laiku pareģojumiem.
Šadi Hamids izseko islāmistu politisko partiju attīstībai pirms Arābu pavasara un pēc tā, analizējot, kā autoritārie režīmi, islāmisti, sekulāri un citi Ēģiptē, Jordānijā, Lībijā un Tunisijā ir cīnījušies par valdību.
Ārpus plašsaziņas līdzekļu uzmanības pievēršas dažiem salafi līderiem, Ēģiptes ierindas salafi bieži nepakļaujas savu politisko un reliģisko līderu oficiālajām platformām. Savā jaunajā rakstā A Ripple Beeath the Surface: Trends in Salafi Political Thought Kents Deiviss-Pakars atklāj salafi domāšanas attīstību pēc tam, kad viņu ievērojamākā politiskā partija Nour atbalstīja Ēģiptes Musulmaņu brālības atbalstītās valdības gāšanu.
Anne Kamau apspriež pieaugošo darba streiku skaitu, kas turpina paralizēt Āfriku, un apgalvo, ka reformas darba tirgos, minimālās algas pārskatīšana un godīgas sarunas, iesaistot arodbiedrības, ievērojami samazinātu streikus.
Mazākumtautības rīcībai nevajadzētu pārstāvēt visu kopienu, neatkarīgi no tā, vai tā ir musulmaņu vai koptu kristiete, apgalvo H.A. Heljērs. Tā vietā, lai atvainotos par dažu personu rīcību, šīs kopienas ir jāuzteic par aizvainojoša satura un vardarbības nosodīšanu.
Djavads Salehi-Isfahani analizē dažādus nevienlīdzības veidus Ēģiptē, kas izraisīja arābu pavasara sacelšanos.
Ēģiptes komiķis Basems Jusefs pēc četru mēnešu pārtraukuma nesen atgriezās ēterā. Kamēr Jusefs iepriekš tika uzbrukts par kritiku pret Musulmaņu brālību un Mursi, tagad viņš tiek kritizēts par militārpersonu apvainošanu. H.A. Heljērs apspriež Jusefa lomu kā godīgu spoguli Ēģiptes sabiedrības stāvoklim un Jusefa “marginālajai, nevaldīgajai, vidējai” auditorijai.
Kopš 2011. gada sacelšanās pret prezidentu Hosni Mubaraku Sinaja pussala, kas bija buferzona starp Ēģipti un Izraēlu, ir kļuvusi arvien nelikumīgāka un nestabilāka, apdraudot abas valstis. Zaks Golds apgalvo, ka Izraēlai, Ēģiptei un Hamas ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu Sinaja kalnu maz ticamā savstarpējo interešu sadarbībā.
Šadi Hamids apsver, kā un kāpēc islāms, šariata loma un 'ilgas' pēc kalifāta ietekmē atbalstu ISIS (pazīstams arī kā Islāma valsts vai ISIL). Viņš apgalvo, ka islāmam ir raksturīgas attiecības ar politiku, kas būtiski ietekmē Tuvo Austrumu izpratni.
Laikā, kad šķiet, ka revolūcijas Tunisijā un Ēģiptē virzās nepareizā virzienā, Ruta Hanau Santini brīdina Eiropas valdības neiegrimt savās eirocentriskajās rūpēs.
Tā vietā, lai tagad steigtos ar līgumu un vēlāk risinātu tā sekas, Etiopijai, Ēģiptei un Sudānai vajadzētu apvienoties, lai izstrādātu tiesisko regulējumu, kas veicina to kopējās ilgtermiņa intereses.
Trešais jautājums, ko mēs uzdevām saviem ekspertiem un kura uzmanības centrā ir šī publikācija, ir šāds: cik liela ir būtiska šķelšanās Ēģiptes Musulmaņu brālībā līdz 2020. gada beigām?
H.A. Heljērs apspriež Ēģipti un reliģiju ar Ekmeleddinu Ihsanoglu no Turcijas, pirmo ar balsojumu ievēlēto Islāma sadarbības organizācijas (OIC) ģenerālsekretāru, kas ir otrā lielākā starptautiskā organizācija aiz Apvienoto Nāciju Organizācijas.
Omars Ašūrs raksta par Omara Suleimana, bijušā Ēģiptes vispārējā izlūkošanas aparāta vadītāja, Hosni Mubaraka vietnieka tieši pirms viņa gāšanas un bijušā prezidenta amata kandidāta, dzīvi. Ašūra secina, ka Suleimans bija 'aktīvs spēlētājs līdz beigām'; Suleimans nomira Klīvlendā, Ohaio štatā 19. jūlijā.
ISIS pārraidītā filma par notriektā Jordānijas pilota Muada al Kasasbeha nāvi mēģināja iedzīt ķīli starp Jordānijas valdošo eliti (īpaši karali Abdullu) un tās iedzīvotājiem. Sultāns Barakats un Endrjū Lēbers apgalvo, ka reģionālā koalīcija pret ISIS ir nodrošinājusi arābu dalību ASV vadītajā kampaņā, taču arābu valdības ir maz darījušas, lai piesaistītu viņus sabiedrībai.