Pašreizējais Brookings' MetroMonitor izdevums parāda, ka valdības darba vietu pieaugums ir saistīts ar Amerikas lielpilsētu zonu ekonomikas atveseļošanos. Starp valsts 100 lielākajām metro zonām, 20, kas visspēcīgāk ir atguvušās no lejupslīdes (ņemot vērā darba vietu atjaunošanos, ražošanas apjomu, bezdarba līmeni un mājokļu cenas), ir Ostina, Beikersfīlda, Batonrūža, Boisa, Bridžporta, Dalasa, Desa. Moina, Elpaso, Hārtforda, Hjūstona, Litlroka, Makalens, Modesto, Nešvila, Ņūheivena, Ņūorleāna, Sanantonio, Soltleiksitija, Sietla un Vašingtona. No šiem 20 visi, izņemot sešus (Betonrūžu, Bridžportu, Litlroku, Ņūheivenu, Soltleiksitiju un Sietlu), ieguva darbu valsts pārvaldē, jo kopējā nodarbinātība sāka atjaunoties katrā metro rajonā (skatīt karti šeit ).
Savukārt 20 lielie metro rajoni, kuriem ir bijis visgrūtāk atgūties no lejupslīdes, ir Olbani, Alentauna, Birmingema, Bufalo, Koraļļu rags, Čikāga, Deitona, Detroita, Grīnsboro, Harisburga, Džeksonvila, Kanzassitija, Lasvegasa, Pitsburga, Portlenda (OR), Poughkeepsie, Providence, Scranton, Syracuse un Youngstown. Piecos no tiem (Olbanijā, Birmingemā, Keipkoralē, Kanzassitijā un Poughkeepsie) darbavietas nav atjaunojušās. No atlikušajiem 15, visi, izņemot trīs (Jacksonville, Syracuse un Youngstown), zaudēja darbu valdībā, jo kopējā nodarbinātība sāka atgūties.
Man nav izdevies atrast neko citu, izņemot nodarbinātības pieaugumu, kas būtu tik cieši saistīts ar lielpilsētu ekonomikas atveseļošanās spēku. Palielināta valdības nodarbinātība nozīmē palielinātus valdības izdevumus, kas nozīmē palielinātu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī vairāk darba vietu radīšanu privātajā sektorā un lielākus privātā sektora ienākumus.
Valdības nodarbinātības tendences atveseļošanās laikā neliecina par labu atveseļošanās nākotnei. No 88 lielajiem metro rajoniem, kuros ir atjaunotas darbavietas (t.i., kurās kopējā nodarbinātība ir atguvusies no nesenā zemākā punkta), 50 atveseļošanās laikā zaudēja darbu valdībā. Īpaši smagi ir bijušas darba vietas pašvaldībās; kamēr 50 lielās metropoles teritorijas atveseļošanās laikā zaudēja darbu federālajā valdībā un 43 zaudēja darbu štatu pārvaldē, bet 60 zaudēja darbu vietējās pašvaldībās.
Sabalansēta budžeta prasību dēļ valsts un vietējā līmenī un politiķu vispārējās nevēlēšanās paaugstināt nodokļus, valdības izdevumu palielināšanas slogs galvenokārt ir jāuzņemas federālajai valdībai. Pašreizējā Kongresa mānija nekavējoties samazināt federālā budžeta deficītu, pat ja bezdarba līmenis valstī joprojām ir virs 9 procentiem, ir virzība nepareizā virzienā. Liels deficīta samazinājums vājajā ekonomikā tikai palēninās to, kas jau šobrīd lielākajā daļā metro rajonu ir vēss. Lai gan šķiet, ka pašreizējās tendences liecina, ka šī vēsā atveseļošanās turpināsies, pārāk ātra federālā budžeta deficīta samazināšana var novest valsti un tās metro rajonus divkāršā lejupslīdē.