Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs Brūkingsā runā par ekonomiku un ģeopolitiku

Grieķija pēdējos gados ir pārdzīvojusi smagu ekonomisko krīzi, un pašlaik tā ir Eiropas reakcijas uz bēgļu krīzi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā centrā. 18. oktobrī Brūkingsa Ārpolitikas programma un Hačinsa Fiskālās un monetārās politikas centrs uzņēma Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru Alana un Džeinas Batkinu starptautiskajā līderu forumā. Deivids Vesels, Hačinsa centra direktors, un Amanda Sloata, Roberta Boša ​​Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas centra vecākā līdzstrādniece, sēdēja ar premjerministru, lai apspriestu Grieķijas ekonomikas nākotni un tās svarīgo ģeopolitisko lomu reģionā.





Kas ir Aleksis Ciprs?

Vesels uzsāka diskusiju, atgādinot premjerministra kā opozīcijas līdera vizīti Brūkingsā 2013. gadā. Atzīmējot ievērojamās pārmaiņas globālajā politikā kopš tā laika un premjerministra pagātnes kā radikāli kreisi orientētāja reputāciju, Vesels sāka ar eksistenciālu jautājumu: Kas ir Aleksis Ciprs?





Kreiso un radikāli kreiso frakciju koalīcijas partijas Syriza līderis Ciprs atbildēja, ka gan 2013.gadā, gan šodien viņa mērķis joprojām ir noturēt Grieķiju Eiropā un eirozonā. Lai gan viņam bija īpašas politiskas domstarpības ar citiem ES līderiem par taupības pasākumiem, Ciprs skaidroja, ka eiropieši un amerikāņi tagad ir gudrāki un saprot, ka Eiropas vienotību lielākie draudi vairs nav tie spēki, kas kritizē pašreizējo Eiropas modeli, pašreizējo politiku Eiropā. bet tie, kas noraida Eiropu kopumā.

Šos spēkus virza galēji labējo spēku pieaugums Eiropā — frakcijas, kas noraida [Eiropas] Savienības pamatvērtības un principus, piemēram, solidaritāti, piemēram, demokrātiju. Cipra uzskata, ka Eiropas līderiem ir jāpārskata sava politika, atzīstot, ka Eiropa, kurā ir tikai sodi, taupība un disciplīna, nav pievilcīga tās pilsoņiem.



Risinot problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, Ciprs uzskata sevi par kreiso progresīvu, taču Eiropas Savienības demokrātisko vērtību sargāšanā reālisma rūdītu cilvēku.

Konfrontēt labējo populismu Eiropā

Iedziļinoties labējā spārna ekstrēmisma pieaugumā Eiropā, Vesels jautāja par populistu pieauguma cēloni. Cipra uzskata, ka nesenie Eiropas vēlēšanu rezultāti — pats svarīgākais Emanuela Makrona uzvara Francijā — liecina, ka Eiropa ir pārvarējusi lielos draudus, lai gan pamatā esošā problēma joprojām pastāv. Satraucies par labējo un galēji labējo sadarbības iespējamām sekām, Ciprs aicināja kreisos, centriski kreisos spēkus, kā arī centriski labējos spēkus pieņemt drosmīgus lēmumus, lai noteiktu un aizstāvētu kopīgus ceļu satiksmes noteikumus Eiropā, lai novērstu galēji labējie saplēš sistēmu.



Attiecību statuss ar Turciju: tas ir sarežģīti

Pievēršoties Grieķijas ārpolitikai, Sloats uzsvēra sarežģītās attiecības starp ES un kaimiņvalsti Turciju. Pamatojoties uz diskusiju par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas demokrātijas, Sloats norādīja, ka ES ir vajadzīga Turcija kā stratēģisks partneris, reaģējot uz bēgļu krīzi, cīnoties pret ISIS un daudzām citām reģionālām problēmām, kā arī bažām par pieaugošo autoritārismu un demokrātijas atkāpšanos. Atzīmējot, ka Grieķija ir bijusi viena no nedaudzajām atbalstītājām Turcijas pievienošanās ES kursa turēšanai, Sloats jautāja, kā uz Turciju jāskatās un kādi instrumenti ir transatlantiskajiem partneriem, lai stiprinātu demokrātiju.

Cipra uzskata, ka stratēģija Turcijas noturēšanai Eiropas ceļā ciešā sadarbībā ar Rietumu pasauli ir labākā pieeja, lai mobilizētu nepieciešamās reformas, lai demokratizētu valsti un veicinātu reformas, kas atbalstīs cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības. Šāda pieeja ne vienmēr ir vienkārša, un reģionālā spriedze draud izjaukt progresu.



Tomēr Cipras vēstījums Turcijai ir vienkāršs: mēs vēlamies, lai jūs būtu Eiropas ceļā, mēs vēlamies jūs kā partneri NATO, bet Turcijai ir jāievēro starptautiskās tiesības un kārtība.

Grieķijas reģionālā loma — stabilitāte un bēgļu krīze

Atzīstot trauslo stabilitāti Grieķijas kaimiņvalstīs, Vesels noskaidroja premjerministra prioritāšu līdzsvaru. Kamēr valsts turpina pārvaldīt parādus, taupību un sociālo pakalpojumu samazinājumus, jaunie aizsardzības izdevumi ietver plānus, kas tika paziņoti viņa preses konferencē ar prezidentu Trampu par pirkumu. 2,4 miljardu dolāru vērtībā F-16 lidmašīnas no ASV. Atbildot uz to, Ciprs sacīja, ka izdevumi ir vērtīgs ieguldījums, lai palīdzētu Grieķijai saglabāt reģionālo stabilitāti, kā arī mudinātu Trampa administrāciju turpināt aktīvi iesaistīties Vidusjūras austrumu daļā.



kad bija Viktorijas laikmets?

No reģionālajām problēmām, ar kurām saskaras Grieķija, Sloats uzsvēra Grieķijas ģeogrāfisko centrālo vietu kā vietu, kur pēdējos gados ES ir iekļuvuši aptuveni 1,3 miljoni bēgļu, un pašlaik Grieķijā ir 62 000 bēgļu. Tā kā bēgļu krīzei nebija skaidras beigas, Sloats jautāja, kāds ir ilgtermiņa risinājums ES vadītājiem, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras gan migranti, gan vietējie eiropieši.

Ciprs iepazīstināja ar stratēģiju, kuras mērķis ir reaģēt uz faktoriem valstīs, kurās ir vislielākais bēgļu skaits. Tomēr tādu valstu kā Sīrija stabilizēšana neizbeigs šīs krīzes, ja netiks nodrošināti vietējie stimuli cilvēkiem palikt. Uzrunājot ES un ASV līderus, Ciprs nožēloja: ja Eiropas Savienība un ASV kopā nepieņems drosmīgu lēmumu, finansējot šīs teritorijas ar jaunu Māršala plānu Ziemeļāfrikas valstīm… [tad] … mēs problēmu nepārvarēsim.

Investīcijas Grieķijā

Nobeigumā Vesels pievērsās jautājumam par ārvalstu investīcijām Grieķijā, atsaucoties uz Kanādas kalnrūpniecības uzņēmumu Eldorado Gold Corporation. kas nesen ieguldīja 2 miljardus dolāru Grieķijas zelta raktuvēs . Lai gan projekts radīja 2400 jaunas darbavietas Grieķijā, atļauju kavēšanās ir apgrūtinājusi darbību. Ciprs atzina birokrātiskos izaicinājumus, taču aizstāvēja Grieķiju kā atvērtu investoriem, ja vien viņi ievēro Grieķijas likumus. Citējot jaunu investoriem draudzīgi likumi un stimuli , Cipras aprakstīja centienus izveidot stabilāku nodokļu likmi un paātrināt stratēģiskās investīcijas.

Ceļš uz priekšu Grieķijai un Eiropai

Ar nestabilu politisko klimatu un migrācijas krīzi visā kontinentā Eiropa saskaras ar neskaidru ekonomisko, sociālo un ģeopolitisko nākotni. Premjerministram, kā norādīja viņa izteikumi, Eiropas Savienības turpmākā veiksme vai neveiksme būs atkarīga no apņemšanās sadarboties, liberālisma un kopīgām demokrātiskām vērtībām. Tikai laiks rādīs, vai tas būs pietiekami, lai atjaunotu Eiropas projektu.