Ahmets T. Kuru apskata Maikla Rosa savlaicīgo grāmatu Naftas lāsts: kā naftas bagātība veido nāciju attīstību. Kuru raksta, ka grāmata ne tikai veiksmīgi reaģē uz “resursu lāsta” argumenta kritiku, bet arī sniedz konsekventu skaidrojumu kopumu par naftu un tās ietekmi uz autoritārismu, patriarhātu, starpvalstu un pilsoņu kariem, kā arī ekonomisko nepietiekamo attīstību.
Kadira Petijagoda pēta Indijas stratēģiskās attiecības ar Persijas līča sadarbības padomes valstīm un apgalvo, ka Indijas un GCC attiecības turpmākajās desmitgadēs kļūs arvien svarīgākas abām pusēm.
Atvērtu, draudzīgu attiecību attīstība starp Izraēlu un dažām Persijas līča arābu valstīm ir kļuvusi par nozīmīgu jaunu 21. gadsimta Tuvo Austrumu dinamiku.
Četrdesmit gadus pēc tās dzimšanas Islāma Republiku joprojām veicina reliģiskas dedzības, ģeopolitisko ambīciju un personīgo interešu sajaukums.
Novembra vidus paziņojumam par kārtējo pamieru Jemenā vajadzēja būt labām ziņām. Taču šāds īss pamiers, pat ja tas ir spēkā, vienkārši nepiedāvā pietiekami daudz laika, lai sāktu cīnīties ar ilgstošās vardarbības ietekmi šajā trauslajā un izmisīgi nabadzīgajā valstī uz tās civiliedzīvotājiem.
Pēc piecus mēnešus ilgas deeskalācijas karš Jemenā virzās atpakaļ nepareizā virzienā.
Ikmēneša atjauninājumi par galvenajiem GCC notikumiem.
Islāma Republika saskaras ar savstarpēji krustojošu iekšējo un ārējo krīžu kopumu, un režīma iespējas atbrīvoties no Trampa administrācijas radītajiem jauniem draudiem ir gan riskantas, gan maz ticams, ka tās piedāvās ātru risinājumu. Irānas līderi saprot, kā spēlēt garo spēli.
Sultāns Barakats izskata situāciju starp Saūda Arābiju un Jemenu, ņemot vērā Saūda Arābijas vadītās koalīcijas uzlidojumus, kas Jemenā notiek pret hutu kaujiniekiem. Barakats apgalvo, ka Saūda Arābijas līderiem ir jāapsver morāli jautājumi, lai novērstu ieilgušo karu starp abām valstīm.
Baidena administrācijai ir jāizstrādā stimuli, lai panāktu, ka huti piekristu pamieram, ja viņi uzskata, ka viņi atrodas uz lielas uzvaras pret Saūda Arābijas atbalstīto valdību Sanā.
Kuveitas plurālistiskā iekšpolitiskā vide, ko aizsargā 1962. gada konstitūcija, kas piešķir parlamentam tiesības iztaujāt ministrus, ierosināt un bloķēt tiesību aktus, ir palīdzējusi saglabāt tās plurālistisko ārpolitikas nostāju.
5. decembra Persijas līča Sadarbības padomes (GCC) samits (kurā piedalījās visas dalībvalstis — Saūda Arābija, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Katara, Bahreina un Kuveita) sniedza svarīgu iespēju atdzīvināt Padomi, kas bija apspiesta kopš ES blokādes. Katara sākās jūnijā.
Irākas jaunais premjerministrs Adnans al Zurfi saskaras ar daudzām problēmām Irākas politiskajā arēnā.
Sudānas protestētājiem pastiprinot spiedienu uz pagaidu militāro padomi, lai tā nodotu varu civilai pārvaldīšanai, viņiem būtu arī jāpieprasa savas valsts lomas izbeigšana karā Jemenā.
Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu padziļinātā iejaukšanās Jemenā ir cerības triumfs pār pieredzi. Rezultāts ir bijis katastrofa.
Pagājušā mēneša stāstu apkopojums no GCC.
Jemenas karš ir kļuvis par noteicošo jautājumu par karaļa Salmana un viņa dēla Muhameda bin Salmana pilnvarām, raksta Brūss Rīdels. Kamēr Saūda Arābijas ir publiski stājušies aiz monarhijas, pieaug šaubas par Salmanu un viņa protežē, jo strupceļā nonākušais karš turpina ievilkties, un karalim drīz jāparāda rezultāti, pretējā gadījumā tas var radīt plašu neapmierinātību, apgalvo Rīdels.
Saūda Arābijā un Irānā emocijas sit augstu vilni, un pat nejauša dzirkstele var pārvērst auksto karu starp abām reģionālajām lielvarām. Viņu antagonisms ir nopietns drauds plašākam reģionam, kas mūsdienās nav gluži stabilitātes bastions, un tas ir pretrunā šo valstu ilgtermiņa interesēm.
Džamala Hašogi nāve pievērš uzmanību Saūda Arābijai Žurnālists un Saūda Arābijas valdības kritiķis Džamals Hašogi pazuda 2. oktobrī pēc Saūda Arābijas konsulāta Ista apmeklējuma...