Kā to atklāja itāļi Lībijas kolonizācijas laikā un ISIS, kad tā iekaroja Sirtu, un kā starptautiskā sabiedrība nesen atklāja daudzos veidos, Lībija ir dziļi sašķelta valsts.
Šadi Hamids saka, ka Amerikas Sīrijas politika nedarīt ļaunu nodarīja kaitējumu; neveicot vairāk, lai atbalstītu nemierniekus, tas palīdzēja novirzīt līdzsvaru pret islāmistiem, kas savukārt padarīja ASV mazāku vēlmi atbalstīt nemierniekus. Hamids secina, ka neatkarīgi no tā, ko ASV darītu, lielākā daļa attiecīgo nemiernieku grupu joprojām būs islāmistu orientācija.
Aizvien nozīmīgāka Izraēlas arābu pilsoņu daļa ir saistīta ar Islāma kustību, kuras atzaru Izraēla aizliedza novembrī. Lorenss Rubins no Džordžijas Tehnoloģiju institūta izdala šo strīdīgo lēmumu, aprakstot Islāma kustību Izraēlā un skaidrojot aizlieguma politiku.
Kopš aprīļa sākuma Al-Qaeda Arābijas pussalā (AQAP) kontrolē Mukallu, kas ir Jemenas piektā lielākā pilsēta un otra lielākā osta, kā arī lielāko daļu apkārtējās guberņas. Brūss Rīdels analizē grupas mainīgo lomu Jemenā un jautājumus, kas saistīti ar Saūda Arābijas acīmredzamo vēlmi paciest Al-Qaida cietoksni uz tās dienvidu robežas.
Viens no aspektiem, kas saistīti ar šariata jeb islāma likumu izvirzīšanu sabiedrisko diskusiju priekšplānā, ir tas, ka tiem, kas cenšas izprast radikalizāciju vai plašākā nozīmē islāma lomu publiskajā telpā, ir nācies nopietnāk risināt jautājumu par islāma izglītību un lomu, ko konkrētas ticības struktūras — no sūfiju līdz salafijam un visam pa vidu — varētu spēlēt islāma prakses veidu ierobežošanā vai veidošanā.
Hezbollah antiamerikānismu mazina daudzi citi draudi, ar kuriem grupa saskaras. Ņemot vērā, ka Tuvo Austrumu sunnītu džihādistu problēma un sektantu konkurence neliecina par mazināšanās pazīmēm, raksta Dens Baimens, Hezbollah, visticamāk, būs darba pilnas rokas, un tās ir labas ziņas Amerikai.
Donalds Tramps un viņa augstākie politiskie un drošības padomnieki ir pārliecināti, ka islāma morāles noteikumi, šariats, apdraud ne tikai amerikāņu drošību, bet arī viņu pašu dzīvesveidu. Šis uzskats galu galā varētu kalpot par džihādistu vervēšanu.
Cik lielā mērā Svētie Raksti — citiem vārdiem sakot, Korāns un hadīss — ietekmē islāmistu politisko uzvedību?
Džeikobs Olidorts reaģē uz Greima Vuda ideju, ka klusi noskaņotie salafi, kuri neiesaistās politikā vai karadarbībā, ir pretlīdzeklis vardarbīgām, aktīvistu salafi grupām, piemēram, ISIS, pamatojoties uz to, ka visiem salafiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir džihādi vai ne, ir līdzīgas ideoloģijas.
Tuvojoties Hamas dibināšanas 30. gadadienai, kustība arvien vairāk ir noraizējusies par gaidāmajām vadības vēlēšanām. Haleds Mašaals saka, ka vairs nestāvēs, tādējādi atbrīvojot ceļu jauniem pretendentiem. Tomēr viņi saskaras ar milzīgiem uzdevumiem.
Ko par Arābu pavasara notikumiem stāsta vidusšķiras dinamika 2000. gados? Mūsdienu ekonomikā vidusšķira ne tikai veicina pieprasījumu pēc privātām precēm un pakalpojumiem, bet arī uzstāj uz g…
Ievēlētais prezidents Tramps un daži viņa vecākie padomnieki ir uzsvēruši nepieciešamību koncentrēties uz radikālo islāmu un kritizējuši prezidentu Obamu par izvairīšanos no šīs etiķetes, raksta Dens Baimens. Ir vilinoši noraidīt jaunpienācēju uzskatus, taču domāšanai par radikālo islāmu ir nopietna intelektuālā ciltsraksts.
Jaunākajā daļā notiekošajā diskusijā, ko organizē Brookings Project par ASV attiecībām ar islāma pasauli, Čārlijs Vinters no Londonas domnīcas Quilliam apgalvo, ka postsalafi jeb salafi, kuri ir mēģinājuši saskaņot savus ultrakonservatīvos uzskatus ar mūsdienu pasauli, var piedāvāt likumīgu alternatīvu ISIS.
Savā jaunajā grāmatā What the Qur’an Meant: And Why It Matters vēsturnieks Garijs Vilss parāda, kā daži amerikāņi izmanto musulmaņus, lai definētu, kas viņi paši ir un ko viņi pārstāv, kā arī precizētu Rietumu civilizācijas definīciju.
Alžīrija būvē trešo lielāko mošeju pasaulē ar visu laiku augstāko minaretu. Dārgais projekts ir simbols valsts pieaugošajai tendencei uz mazāk laicīgu nākotni.
Neatkarīgi no tā, ko domā par Erdoanu, nav šaubu: lai arī cik trausla joprojām ir Turcijas nākotne, pagājušajā nedēļā tika novērsta katastrofa, kas būtu izraisījusi viļņošanos visā reģionā, raksta Šadi Hamids. Šeit viņš izprot apvērsumu un to, kāpēc tas neizdevās, izceļot dažas galvenās mācības.
Nevens Bondokji apspriež dažādos reformu centienus, ko Jordānijas Musulmaņu brālība ir veikusi kopš 2010. gada, un apgalvo, ka tai steidzami tie ir jāpanāk.
Naels al-Masalha apraksta islāma ainavu Jordānijā mūsdienās. Šadi Hamids pēc tam jautā, kā Jordānijas islāmisti raugās uz jautājumu par to, cik konfrontējošiem vai cienīgiem būt pret valdošo valdību un cik lielā mērā militārais apvērsums Ēģiptē ietekmēja islāmistu ainu.
Čārlzs Listers skaidro, ka nesenā Ahrar al-Sham un Suqor al-Sham apvienošanās uzsver Ahrar al-Sham dominējošā stāvokļa atkārtotu apstiprināšanu Sīrijā, jo klusuciešot alianse starp Sīrijas nemiernieku grupējumiem un Jabhat al-Nusra ir bijusi gan ļoti vērtīga, gan ļoti kaitē opozīcijas kopējai kampaņai pret Asada režīmu. Viņš secina, ka šī apvienošanās ir atvēršana Rietumiem, lai efektīvāk sadarbotos ar plašāku bruņotās opozīcijas loku, lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir veltīta vērtībām, kuras mēs vēlamies īstenot un sasniegt Sīrijā.
Piecus gadus pēc arābu sacelšanās sākuma galvenās islāmistu grupas atrodas starp tā dēvētajiem Arābu pavasara “dvīņu satricinājumiem”: Ēģiptes 2013. gada apvērsumu un ISIS pieaugumu.