Šons Peress, Izraēlas devītais prezidents, bijušais premjerministrs un Noble miera balvas laureāts, pagājušajā naktī nomira 93 gadu vecumā. Šajā garajā karjerā Peress kļuva par Izraēlas sabiedriskās dzīves sastāvdaļu, Izraēlas iestādes neatņemamu sastāvdaļu.
Gaza saskaras ar humanitāru sabrukumu, un tāpēc viņiem ir stimuls mainīties.
Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā Saban forumā — ikgadējā Brūkingsas institūcijas un Brūkingsas pilnvarnieka Haima Sabana sadarbībā — nacionālās drošības amatpersonas un politiķi pa kreisi, pa labi un centrā pulcējās Willard viesnīcā Vašingtonā, lai novērtētu ASV un Izraēlas attiecību stāvokli.
Natans Sakss un Braiens Rīvss piedāvā kritisku skatījumu uz Izraēlas iekšējās kohēzijas modeli, norādot, ka tas ir pārāk tālu aizgājis multikulturālisms.
Lai gan Izraēlas līderi var uzskatīt, ka palestīniešu pakļaušana ir ilgtspējīga, nemieri Jeruzalemē un to eskalācija aiz pilsētas robežām liecina, ka tā nav.
Ko Tuvo Austrumu zinātnieki domā gadu pēc Ābrahama vienošanās par Izraēlas un arābu valstu attiecību normalizēšanos un miera izredzēm reģionā? Jaunākie Tuvo Austrumu zinātnieku barometra rezultāti atklāj dažus interesantus rezultātus.
Tā kā Izraēla joprojām ir iestrēgusi politiskā neskaidrībā, Natans Sakss izsver, kā šīs pēdējās vēlēšanas ir satricinājušas tradicionālās labējās un kreisās alianses, Islāma partijas potenciālo valdnieka lomu un ko nozīmē galēji labējo Kneseta locekļu ievēlēšana. Izraēlas demokrātija.
Pareizi rīkojoties, palestīniešu izlīgums varētu stiprināt Mahmuda Abasa roku sarunās ar Izraēlu, ierobežot miera procesa sabojātājus un pat, iespējams, izraisīt vēsturiskas pārmaiņas Hamas apņēmīgi vardarbīgajā, antagonistiskajā nostājā pret ebreju valsti, raksta Tamāra Kofmane Vitesa.
Prezidenta Donalda Trampa lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, kas ir ievads ASV vēstniecības pārcelšanai uz turieni, ir izmetis uzgriežņu atslēgu jau tā mirstošajam miera procesam un varētu nozīmēt beigas ASV centieniem panākt miera vienošanos starp izraēliešiem un palestīniešiem. .
Ja vien šim prezidentam — vai, iespējams, nākamajam — nepietiks drosmes spert jaunus un dramatiskus soļus šajā arēnā, gadu desmitiem ilgā ASV vadības nodaļa Izraēlas un Palestīnas arēnā, iespējams, būs noslēgusies.
Reaģējot uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu neseno lēmumu par zonējumu Jeruzalemē, Martins Indiks skaidro, kāpēc šī teritorija joprojām ir ļoti svarīga arābu un Izraēlas miera procesam, un piedāvā ieteikumus par visefektīvākajām stratēģijām Izraēlas virzībai uz priekšu.
Vašingtonai nevajadzētu izlikties, ka konflikts un izlīgumi ir ārzemju jautājumi, Huffington Post raksta Ibrahims Fraihats. Tās pilsoņus ietekmē abas puses. Izraēla ir pierādījusi, ka tai nevar uzticēties, lai tā efektīvi cīnītos pret kolonistu terorismu, un ASV nevajadzētu atstāt savu pilsoņu likteni svešas valdības rokās.
Pirms gada Turcijas un Izraēlas vecākie pārstāvji parakstīja normalizācijas līgumu. Šonedēļ spriedze starp abām valstīm izcēlās saistībā ar situāciju Jeruzalemes Tempļa kalnā, atgādinot amatpersonām, ekspertiem un parastajiem pilsoņiem, ka normalizācija nav atrisinājusi galvenās problēmas.
Šimons Peress bija Izraēlas nacionālās drošības vadības balsts un pēc tam kļuva par dedzīgu miera nesēju. Varbūt vissvarīgākais ir tas, ka viņš bija Izraēlas līderis, kuram bija vīzija un vēstījums.
Taču palestīniešu sabiedrības reakcija ir bijusi remdena. Jeruzaleme rītā pēc Trampa paziņojuma bija neapšaubāmi mierīga, un tā tas lielā mērā arī palika. Neraugoties uz starptautiskajiem apvainojumiem, sadursmes starp Izraēlas karaspēku un palestīniešu protestētājiem nav saasinājušās.
Shibley Telhami izklāsta piemiņas dienas uzbrukumu Turcijas 'Brīvības flotilei' — palīdzības kuģu karavānai, kas devās uz Gazas joslu. Telhami raksta, ka, lai gan uzbrukumam ir daudzas viegli pamanāmas sekas — nevainīgu dzīvību zaudēšana, visaptverošas starptautiskās dusmas pret Izraēlu un nozīmīga Izraēlas un Turcijas attiecību krīze, tas arī rada lielus izaicinājumus Amerikas diplomātijai.
Itamars Rabinovičs apspriež Džona Mērsheimera un Stīvena Volta nesen izdotās grāmatas The Israel Lobby fenomenu un atzīmē, ka tai vajadzētu dot Izraēlai un tās draugiem pauzi.
Tuvajos Austrumos reliģija ir cieši saistīta ar nacionālo identitāti, raksta Šaloms Lipners. Viņš apraksta 'taustāmo un sprādzienbīstamo saikni starp ticību un politiku' rakstā, kas sākotnēji parādījās izdevumā The American Interest.
Lietas var sagriezties politikā saistībā ar Rietumu mūri Jeruzalemē: decembrī kāds ultraortodoksālais Netanjahu valdības partneris iesniedza likumprojektu, kas padarītu progresīvu ebreju rituālu pie sienas par īstu noziegumu. Tagad ir neprāts par nokrišņiem, ar
Visās šī strīda pusēs ir iesaistīti dalībnieki, kuriem tagad ir jāveicina ilgstošs dialogs konfliktu novēršanai. Jeruzalemei ir jāpaliek miera, nevis konflikta pilsētai.