Kāpēc jūrnieki saka 'ports' un 'labais borts' apzīmē 'kreisais' un 'pa labi'?
Ja 'kreisais' un 'pa labi' var radīt neskaidrības, 'kreisais' un 'labais borts' ir pilnīgi skaidri un nepārprotami jūrniekam.
Jūrā avārija var notikt jebkurā laikā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visu, kas atrodas uz klāja, varētu skaidri identificēt un ātri aprakstīt.
kā tika izveidota Saules sistēma
Skatoties uz priekšu, labajā pusē ir kuģa labajā pusē.
Laivas, kas izstrādātas no vienkāršām kanoe laivām. Tā kā lielākā daļa cilvēku ir labroči, lielākā daļa airētāju, kas stūrē kanoe, dabiski stūrē no laivas labās puses (skatoties uz priekšu). Kanoe laivām attīstoties par lielākiem kuģiem, stūres lāpstiņa kļuva lielāka un izveidojās par airi ar platām asmeņiem, kas ūdenī tika turēti vertikāli un pastāvīgi piestiprināti pie laivas sāna ar elastīgu saiti vai iebūvētu kustamu šarnīrsavienojumu.
Visiem Ziemeļeiropas jūras kuģiem bija šī sānu stūre, kas vienmēr atradās labajā pusē. Šī stūre anglosakšu valodā bija pazīstama kā “steorbord”, un viduslaikos tā tika tālāk attīstīta par pazīstamāku aparātu, kas piestiprināts pie pakaļgala. Vārds “steorbord” laika gaitā pārtapa par “labo bortu”, un angļu valodā tas joprojām ir aprakstīts jebko, kas atrodas pa labi no kuģa viduslīnijas, skatoties no aizmugures.
Priekšgals ir tā kuģa daļa, kas parasti atrodas visvairāk uz priekšu, kad kuģis pārvietojas, — priekšgals.
Pakaļgals ir kuģa aizmugure jeb galējā pakaļgala daļa.
Osta ir kuģa kreisā puse.
Lai gan “labais borts” nozīmē kuģa labo pusi, kreisais borts tagad tiek saukts par “portu”, lai gan tas tā nebija vienmēr.
Vecajā angļu valodā termins bija “bæcbord” (mūsdienu vācu valodā Backbord un franču bâbord). Tas nepārdzīvoja viduslaikos un vēlāk angļu valodā, kad tika lietots 'larboard' — termins, kas, iespējams, cēlies no 'laddebord', kas nozīmē 'iekraušanas puse'; sānu stūre ('steorbord') labajā pusē būtu neaizsargāta pret bojājumiem, ja tā iet gar piestātni, tāpēc agrīnie kuģi būtu piekrauti ('piekrauti') ar kreiso pusi pret piestātni.
Tomēr jau no seniem laikiem ports dažreiz tika izmantots “bortāla” vietā, iespējams, izriet no iekraušanas ostas. Tomēr tikai no 19. gadsimta vidus termins tika formalizēts. Saskaņā ar Admiral Smyth grāmatu The Sailor’s Word Book, kas izdota 1867. gadā, 'kuģa kreiso pusi pēc Admiralitātes rīkojuma sauc par portu, nevis par kuģa bortu, jo skaņa ir mazāk sajaukta ar labo bortu'.
No Elizabetes laikiem bija ierasts kuģa kompāniju sadalīt divos sardzē – labā borta un kreisā borta sardzē, no kurām viens vienmēr dežurē.
Pulksteņa svītras bija materiāla garums, kas tika nēsāts ap jūrnieka džempera plecu šuvi, lai parādītu, kuram pulkstenim tie pieder. Labajā pusē pulkstenis valkāja svītras uz labā pleca, porta pulkstenis - uz kreisā pleca. Uz zila apģērba svītra bija sarkana, uz balta apģērba tā bija zila. Pulksteņu svītras tika nodotas metāllūžņos ap 1895. gadu, bet tika izmantotas uz zēnu mācību kuģiem līdz 1907. gadam.