Pendžabas izglītības veiksmes stāsts

Viens bērns, viens skolotājs, viena grāmata un viena pildspalva var mainīt pasauli. Izglītība ir vienīgais risinājums. Vispirms izglītība. Tā beidzās Malala Jusufzai rosinoša runa ANO Jaunatnes asamblejas priekšā 12. jūlijā Malala izteica aicinājumu rīkoties, lai īstenotu katra bērna vispārējās tiesības uz izglītību. Tā kā 40 miljoni no 70 miljoniem Pakistānas bērnu vecumā no 5 līdz 19 gadiem neapmeklē skolu, Pakistāna šajā ziņā darbojas slikti. Ņemot to vērā, pamatoti šķiet, ka mums ir jākāpj kalnos, pirms varam izglītot visus savus bērnus.





Bet šī nav sleja par to, kā viss izskatās bēdīgi, par to, cik mūsu valdība ir neefektīva un kā mūsu pilsoņi ir nemotivēti. Runa ir par soļiem, kas tiek sperti pareizajā virzienā, īpaši Pendžabā. Tālāk ir sniegts ieskats dažās labajās ziņās no Pendžabas izglītības sektora, kā to apraksta Sers Maikls Bārbers, Starptautiskās attīstības departamenta (DFID) īpašais pārstāvis izglītības jomā Pakistānā. Sakarā ar vairākām iejaukšanās darbībām, kas ir daļa no lielāka reformas ceļa kartes, skolotāju klātbūtne un studentu apmeklējumu skaits ir uzrādījuši iespaidīgu pieaugumu Pendžabā . Gan klātesošo skolotāju, gan jau uzņemto skolēnu procentuālais apmeklējums klasē bija lielāks par 92 procentiem 2012. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgi 72 procentiem un 82 procentiem 2011. gada septembrī. Tajā pašā laika posmā no 69 procentiem līdz 91 procentiem ir pieaudzis arī to skolu īpatsvars, kurās ir funkcionējošas telpas. Uzņemšanas gadījumu skaits ir palielinājies vecuma diapazonā no pieciem līdz deviņiem gadiem, taču lielākā daļa no tiem nāk no kachi (vai bērnudārza klases) un vēl nesniedzas līdz pat sākumskolai. Lai gan daži Pendžabas apgabali ir slavējami pārsnieguši 90 procentu skaitu, citi, piemēram, lauku apvidi un Pendžabas dienvidu daļa, kā arī meiteņu skolas, nepārprotami atpaliek. Turklāt skolēni mācās vairāk. Jaunākais ikgadējais izglītības statusa ziņojums, kurā tika novērtēti vairāk nekā 60 000 bērnu no visiem Pendžabas apgabaliem, atklāj ievērojamus ieguvumus gan lasītprasmes, gan rēķināšanas prasmēs. Skaidrs, ka ir daudz vēl jāpaveic darbs , taču iepriekš minētie rādītāji liecina par progresu.



Saskaņā ar Pendžabas izglītības nozares reformu programmu ikgadējās naudas stipendijas 1,5 miljardu rubļu apmērā tiek piešķirtas 380 000 meiteņu valsts skolu sestajā līdz desmitajā klasē 16 no 36 Pendžabas apgabaliem.



Saules sistēmas veidošanās laika skala

Vairāki politikas jauninājumi, ko sekmēja DFID un vadīja Pendžabas valdība, ir padarījuši šo attīstību iespējamu. Lielāka skolu uzraudzība ir palīdzējusi uzlabot skolotāju klātbūtni. Tas ir bijis iespējams, pateicoties atjaunotās programmas uzraudzības un īstenošanas vienības nenogurstošajam darbam. Svarīgs ir arī Pendžabas izglītības fonds, kas ļauj trūcīgajiem bērniem bez maksas apmeklēt zemu izmaksu privātās skolas. Ir arī Pendžabas izglītības fonds (PEEF), kas izveidots 2009. gadā, lai nodrošinātu uz nopelniem balstītas stipendijas un palīdzību 16 mazāk attīstītajos Pendžabas rajonos. Tā ir piešķīrusi vairāk nekā 41 000 stipendiju vairāk nekā Rs2 miljardu vērtībā.



Vairākas valdības politikas jomas ir īpaši vērstas uz meitenēm un jaunām sievietēm. Saskaņā ar Pendžabas izglītības nozares reformu programmu ikgadējās naudas stipendijas 1,5 miljardu rubļu apmērā tiek piešķirtas 380 000 meiteņu valsts skolu sestajā līdz desmitajā klasē 16 no 36 Pendžabas apgabaliem. Mērķis ir uzlabot uzņemšanu un palielināt saglabāšanu. Meitenēm, kas saņem pabalstu, tiek piešķirti 2400 Rs gadā ar nosacījumu, ka apmeklējumu līmenis ir 80%.



Dažas no Pendžabas politikām un panākumiem būs atkārtojamas, un dažas būs jāpielāgo citām provincēm. DFID to nodrošina otrs lielākais finansējums uz Khyber-Pakhtunkhwa, cerot, ka dažus no šiem panākumiem tur varēs atkārtot. Beludžistāna īsteno programmu, kas ir līdzīga PEEF, kas ir labs starpprovinču politikas apguves piemērs.



cikos manā rajonā notiks aptumsums

Viss iepriekšminētais nozīmē, ka Pendžaba sper panākumus piekļuves problēmas risināšanā un nodrošinātās izglītības apjoma palielināšanā, vismaz sākumskolas līmenī. Bet kā ar izglītības kvalitāti? Ir nopietnas problēmas ar mūsu mācību programmām un mācību grāmatām, kā arī ar to, kā mēs sagaidām, ka mūsu skolēni mācīsies no šiem materiāliem. Lai gan šķiet, ka 2006. gada mācību programmu reformas ieteikumi ir iekļauti Pendžabas jaunākajās mācību grāmatās, vēl nav veikta šo mācību grāmatu kvalitātes analīze. Dažu nākamo nedēļu laikā es uzņemšos tieši šo uzdevumu.